Feimaņu pamatskola

Ēdināšanas atbalsts ārkārtējās situācijas laikā

Pārtikas pakas skolēniem tiks piegādātas tuvākajā laikā!

Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta prioritāšu
izvirzīšanas, Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi tai neraksturīgo
funkciju – dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai – nodot pašvaldībām.
Tādējādi brīvpusdienu nodrošināšanai paredzēto finansējumu gandrīz 20
miljonu apjomā 2020.gadā un turpmāk ik gadu varētu novirzīt IZM prioritāro
pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām. Par šo jautājumu
ministrija turpinās konsultācijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem.Šobrīd IZM nodrošina valsts budžeta līdzekļus 1.,2.,3. un 4.klašu skolēnu
ēdināšanai neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja statusa. Pašvaldības
atbilstoši iespējām un nepieciešamībai no saviem līdzekļiem nodrošina
brīvpusdienas arī citu klašu bērniem, tādējādi brīvpusdienu jautājuma
īstenošanā valsts un pašvaldības jau šobrīd piedalās katra ar savu
līdzfinansējuma daļu. Valsts budžeta finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai
2019. gadam ir 19 001 416 eiro, vienam bērnam dienā atvēlot 1,42 eiro.Lai gan IZM primārā funkcija ir izglītība, ministrija ir nodrošinājusi, ka
pakāpeniski tiek palielināts brīvpusdienu saņēmēju loks un valsts piešķirtā
finansējuma apjoms. Tā, no 2008.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.augustam
valsts budžeta līdzekļi brīvpusdienām vienam bērnam (1.-3.klase) dienā bija
1,14 eiro, bet no 2014.gada 1.septembra finansējums tika palielināts līdz
1,42 eiro. Risinot jautājumu par nepieciešamību piešķirt brīvpusdienas arī
4.klašu skolēniem, ministrijai izdevās panākt papildu finansējuma
piešķiršanu, lai 4.klases skolēni brīvpusdienas saņemtu jau no 2015.gada
1.septembra.Ministru kabinets jau 2016.gada gada 31.maijā uzdeva ministrijai līdz
2016.gada 1.jūlijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā priekšlikumus
par tai neraksturīgo funkciju – dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2.,
3. un 4.klases bērniem – nodošanu pašvaldībām vai citai ministrijai.
Izvērtējot esošo situāciju, IZM norādīja, ka brīvpusdienu nodrošināšanas
funkcija nav saistīta ar IZM mērķu un rezultātu sasniegšanu, tāpēc šī
funkcija nododama pašvaldībām vai citam resoram. Taču, tā kā šajā jautājumā
netika panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, valdības dotais
uzdevums ministrijai tika atzīts par aktualitāti zaudējušu.Kā liecina ministrijas veiktā pašvaldību aptauja 2018.gada sākumā, daudzas
pašvaldības no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī visu pārējo
klašu skolēniem: 74% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas 5.klasēm, 71%
pašvaldību - 6.klasēm, 63% pašvaldību - 7.klasēm, 58% pašvaldību - 8.klasēm,
58% pašvaldību - 9.klasēm, bet 35% pašvaldību – no 10.klases līdz 12.klasei.2019.gada 20.augustā valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto
informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" un likumprojekta "Par
valsts budžetu 2020.gadam" izstrādes procesā". Izglītības un zinātnes
ministrijai ir dots uzdevums sagatavot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības
likumā, izslēdzot valsts līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4.klases
skolēniem no 2020.gada 1.janvāra un paredzēt, ka turpmāk brīvpusdienas
nodrošina pašvaldības savu budžetu ietvaros vismaz pašreizējā līmenī.

https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3635-brivpusdienu-nodrosinasanu-1-4-klasu
-skoleniem-turpmak-plano-uzticet-pasvaldibam

Vecākiem rūpīgi jāizvērtē bērnu drošība ārkārtējās situācijas laikā

Tā kā valstī ir ieviesta ārkārtas situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību un mācības visās izglītības iestādēs uz laiku ir pārtrauktas, nodrošinot mācību procesu attālināti, atgādinām par aizliegumu bērnus līdz septiņu gadu vecumam atstāt bez pieaugušo uzraudzības.
Arī tad, ja bērns ir sasniedzis septiņu gadu vecumu, vecākiem vai bērna likumiskajiem pārstāvjiem rūpīgi jāizvērtē viņa spējas un prasmes parūpēties par sevi. Ar bērniem ir jāpārrunā arī visi potenciālie drošības riski un rīcības apdraudējuma gadījumā, paskaidrojot kā katrā konkrētajā gadījumā rīkoties, lai saņemtu palīdzību, jo jāatceras, ka visbiežāk bērni traumas gūst tieši mājās, vecāku prombūtnes vai neuzmanības gadījumos.
Likums mūsu vietā nevar izvērtēt reālo situāciju mājās, tuvējā apkārtnē. Vecākiem vidi mājās vajadzētu izvērtēt ar kritisku skatu – vai telpās un ārā nav nedrošu konstrukciju, vai pagalms ir aprīkots ar žogu, vai bīstamie priekšmeti (asie naži, sadzīves ķīmija, sērkociņi u. c.) atrodas bērniem nepieejamās vietās. Pagalmā svarīgi izvērtēt, vai akas ir droši noslēgtas, vai vārtiņi vienmēr ir rūpīgi aizvērti, vai pagalmā nav bīstamu konstrukciju u.tml. Ja pastāv kādi riski, par tiem vajag runāt un iespēju robežās tos novērst.
Mazākus bērnus var pieskatīt pusaudži, kas sasnieguši 13 gadu vecumu, tomēr arī šajos gadījumos vecākiem ir jānovērtē bērna brieduma pakāpe un prasmes, kā arī ļoti skaidri jāizrunā pieskatāmo bērnu vajadzības un drošības apsvērumi. Arī ar lielākiem bērniem vecākiem vajadzētu izrunāt rīcību un uzvedību krīzes apstākļos, piemēram, aicinot nepulcēties lielās grupās, ievērot drošības apsvērumus.
Bērnus uz pirmsskolas izglītības iestādi aicinām vest tikai tad, ja nav iespējamas citas pieskatīšanas iespējas un jārēķinās, ka grupā būs dažāda vecuma bērni.

Atbildība par bērniem ir vecāku ziņā!

Lai šajā situācijā iespējami labi gādātu par bērnu drošību un labklājību, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija lūdz bērnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus rūpīgi izvērtēt katru konkrēto situāciju un atbildīgi pieņemt lēmumus bērna vislabākajās interesēs.

Aicinām vecākus rūpīgi izvērtēt bērnu drošību
valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

Sagatavots pēc VBTAI un preses materiāliem

Atbalsts mācību pieejas maiņai

https://www.skola2030.lv/lv