Tur mūs sagaidīja laipnā mini zoo saimniece, kura mūs iepazīstināja ar drošības noteikumiem, atrodoties teritorijā.
Laiks bija jauks un saulains. Kā pirmos no dzīvniekiem mēs redzējām vainagdzērves, kas ziņkārīgi grozīja savas cekulainās galvas.
Bērniem visvairāk patika mīļie un labsirdīgie alpaki un poniji.
Bērni uzreiz atpazina pūci, kura dienas laikā sēdēja kokā un grozīja galvu it kā mūs vērodama. Fazānus, pāvus, tītarus un melnos gulbjus bērni redzēja dzīvus pirmo reizi. Dažreiz mūs putni izbiedēja ar saviem skaļajiem saucieniem. Bērniem patika gailītis, kurš visu laiku nepārtraukti dziedāja.
Ejot pāri tiltiņam, netālu no dīķa, kurā dzīvo "zelta zivtiņas", katrs varēja iedomāties vēlēšanos, kurai ir jāpiepildās.
Un tad vēl izklaides bērnu rotaļu laukumiņā, kur varēja palēkāt uz batuta un pašļūkt no slidkalniņa.
Ciemošanās laiks paskrēja nemanot. Pārrunājot, kas no redzētā patika visvairāk, devāmies mājup.
Pirmdiena, 31.maijs bija mācību gada pēdējā diena. Šī diena mums bija priecīga un arī mazliet skumīga, jo četri pirmsskolas grupiņas bērni nākošgad jau mācīsies 1.klasē. Bērni tālāk dosies plašajā pasaulē, līdzi paņemot iegūtās prasmes.
Bērni šajā skaistajā svētku dienā vienojās kopīgās draudzības rotaļās, cienājās ar torti, skaitīja dzejolīšus, kurus bija iemācījušies mācību laikā pirmsskolas grupiņā par savām rotaļlietām. Rudenī šīm rotaļlietām būs jauni draugi.
Bērni ir kā puķes pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai.
Paldies vecākiem, ka uzticējāt mums savu visdārgāko! Paldies par atbalstu, iejūtību un izturību!
Lai bērnība paliek kā ziediņš maigs,
Kā pumpurs, kas pretī gaismai aust,
Kā saulīte debesīs mīļa un silta,
Kurai spīdot, būs dzīve jāpiesilda!
Pirmsskolas skolotāja Emerita Klindžāne
      
|